LV / EN

Pasīvās un gandrīz nulles enerģijas ēkas ne tikai ļauj sasniegt zemu enerģijas patēriņu, bet arī nodrošina labākus dzīves apstākļus un tiek būvētas rūpīgi pārdomājot katru darba soli jau projektēšanas stadijā.

Kāpēc pasīvi?

Arī agrākos laikos, būvējot viensētas, tika ņemta vērā topošās ēkas atrašanās vieta un tās klimata īpatnības, lietoti tuvējā apkārtnē pieejami būvniecības materiāli un pielietoti citi racionāli principi. Energoefektīva arhitektūra un būvniecība (ko sauc arī par zaļo, ekoloģisko, ilgtspējīgo utml.) no jauna neatklāj senas zināšanas un kādreiz ierastu praksi. Energoefektīva būvniecība risina jautājumus, kas palīdz šo racionalitāti būvniecībā pielietot visos gadījumos, tam par pamatu lietojot pārbaudītu un likumsakarīgus principus, risinājumus un tehnoloģijas.

Zemāk var iepazīties ar detalizētu izklāstu par to kas ēku padara par Pasīvu ēku vai par Gandrīz nulles enerģijas ēku - un ierindo to vienā no divām galvenajām energoefektīvas celtniecības kategorijām.

Pasīvās un nulles enerģijas ēkas

Ļoti zemu enerģijas patēriņu var sasniegt, kombinējot visus enerģijas taupīšanas paņēmienus:

— Pasīvos jeb paņēmienus, kas neprasa turpmāku enerģijas piegādi - racionāla ēkas forma un izmērs, logi saules pusē, funkcionējošs noēnojums;
— Pareizi izvēlēti būvpaņēmieni, blīva un siltināta ēka, atbilstošas jaudas apkures sistēma, ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu;
— Atjaunojamās enerģijas piegāde no centralizētajiem vai lokālajiem enerģijas piegādātājiem.

Pielietojot Pasīvās ēkas būvpaņēmienus, var sekmīgi sasniegt A klases un Nulles enerģijas ēkas kritērijus. Nulles emisijas ēka ir ēka, kurai enerģijas piegādi no neatjaunojamiem resursiem jākompensē ar enerģijas ražošanu uz vietas no atjaunojamiem resursiem, tādējādi gada griezumā neradot CO2 emisijas. Enerģiju var iegūt, izmantojot saules fotovoltāžas paneļus un kolektorus, vēja ģeneratorus u.c. Lielākā priekšrocība – ēkas iemītnieki ir lielā mērā neatkarīgi no enerģijas piegādātājiem.

Latvijā atjaunojamie enerģijas resursi ir apmēram 34% no kopējā apjoma (Centrālā statistikas pārvalde, 2013); piemēram, vairākās Latvijas pilsētās siltumenerģija 100% tiek piegādāta no atjaunojamiem enerģijas resursiem, t.i. no šķeldas katlu mājas.

Gandrīz nulles enerģijas ēka

Gandrīz nulles enerģijas ēkas enerģijas patēriņš apkures vajadzībām sastāda ne vairāk kā 30 kWh/m2 gadā, nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā, kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kWh/m2 gadā, ēkā ir augstas efektivitātes sistēmas, kuras nodrošina ne mazāk kā 75 % ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā, vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu, ēkā nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas.

Kā uzzināt, cik enerģijas ēka patērē?

Jebkurā ēkā, atkarībā no tās konstrukcijām un pielietojuma, tiek patērēta siltumenerģija un elektriskā enerģija. Līdzīgas funkcijas ēkas var salīdzināt pēc to enerģijas patēriņa kilovatstundās uz vienu apsildāmās telpas kvadrātmetru - kWh/m2 gadā. Vienkāršā veidā to var noteikt, ēkas kopējo enerģijas patēriņu izdalot ar apsildāmo platību. Pirms ēkas būvniecības enerģijas patēriņu aprēķina matemātiski, no siltuma zudumu summas (caur sienām, jumtu, logiem, ventilācijas sistēmas) atņemot aprēķinātos siltuma ieguvumus no cilvēkiem, iekārtām un saules enerģijas.


“Daugaviņas”, jaunbūve - 2011. gads, arhitekts: Ervīns Krauklis, foto: Ervīns Krauklis

Rezultāti:
— Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkurei: 13 kWh/(m2a)
— n50 testa rezultāts: 0.2 1/h
— Ventilācijas sistēmas efektivitāte: 92%



Kas ir CO2 un cik to iespējams taupīt?

CO2 (oglekļa dioksīds) ir bezkrāsaina gāze, galvenais produkts, kas rodas dažādu kurināmo (degvielas, gāzes, ogles) sadegšanas procesā. Tas ir piesārņojumu raksturojošs rādītājs, t.i. - jo vairāk patērējam enerģiju, jo lielāks atmosfērā nonākušais sadegšanas gāzu daudzums. CO2 rādītājs ļauj salīdzināt enerģijas ekonomijas pasākumu ietekmi uz vidi Latvijā un citās valstīs. CO2 izmešus mēra gada griezumā kilogramos vai tonnās.

Jāņem vērā katra siltumizolācijas veida atšķirīgais ražošanas process, ar dažādu enerģijas patēriņu, taču jebkurš siltumizolācijas veids, vismaz 5 gadu periodā, ietaupa vairāk enerģijas, nekā patērēts tā ražošanā. Mazāk enerģijas tiek patērēts izmantojot otrreiz pārstrādātus materiālus - celulozes vai stikla siltumizolāciju. Šādu aprēķinu var veikt, zinot ražošanas enerģijas patēriņu jeb CO2 izmešu daudzumu uz 1 kg saražotā materiāla, ēkai nepieciešamo siltumizolācijas materiālu daudzumu un siltumizolācijas radīto enerģijas ietaupījumu.

Nosiltinot ēku, kura pieslēgta centrālapkurei, ar 200 mm biezu minerālvates slāni tiek ietaupīti 25 000 kg CO2 gadā. Lai saražotu, transportētu uz būvobjektu un iestrādātu šo minerālvates daudzumu tiek patērēti 26 000 kg CO2. Jau otrajā gadā kopējais CO2 izmešu ietaupījums no sienu siltināšanas ir lielāks nekā patērētais stikla vates ražošanā!

 

 

Ēku īpašniekiem

Pasīvās ēkas būvniecību var veikt tikai sertificēti speciālisti un  process tiek stingri uzraudzīts, un tā ir garantija ēkas kvalitātei un ilgmūžībai. Vispirms tiek aprēķināti ēkas siltuma zudumi un ieguvumi, un atbilstoši tiek projektētas ēkas konstrukcijas. Ēkas būvniecība tiek rūpīgi uzraudzīta, obligāta ir kvalitātes kontrole un ēkas blīvuma tests. Telpu gaisa kvalitāti nodrošina precīzi regulēta augstas efektivitātes ventilācijas  sistēma. 

ĒKU REKONSTRUKCIJA AR PASĪVO ĒKU KOMPONENTĒM

Jebkurai rekonstrukcijai var pielietot pasīvās ēkas būvpaņēmienus:
— Ēkas siltināšana un hermetizācija, blīvi logi
— Augstas efektivitātes ventilācijas sistēma
— Atjaunojamo enerģijas resursu piegāde

KĀ TO PAVEIKT?

Latvijā ir speciālisti ar pieredzi un atbilstošu izglītību - arhitekti,  inženieri, būvkonstruktori un būvdarbu vadītāji, kuru kvalifikāciju apliecina Sertificēta Pasīvo ēku projektēja, konsultanta vai amatnieka sertifikāts.

VAI TAS IR IZDEVĪGI?

Ēkai, kura ir celta vai renovēta atbilstoši pasīvās ēkas standartam, ir augstāka ēkas īpašuma vērtība. Pirmkārt, tāpēc, ka tiek stingri kontrolēta būvniecības kvalitāte, otrkārt – ēkai ir garantētas zemas siltumenerģijas izmaksas visā tās ekspluatācijas periodā. Un visbūtiskākais - iemītniekiem tiek nodrošināts augsts iekštelpu klimata komforta līmenis.


“Daugaviņas”, jaunbūve - 2011. gads, arhitekts: Ervīns Krauklis, foto: Indriķis Stūrmanis

Pašvaldībām un būvvaldēm

Saskaņā ar Latvijas Nacionālo Attīstības Plānu 2014. - 2020. gadam, katram reģionam jāveicina siltumnīcefekta gāzu (CO2) emisiju samazināšana, energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana. Turklāt no 2018. gada visām jaunbūvēm publiskājā sektorā ir jānodrošina zema enerģijas patēriņa ēku standarti, atbilstoši A klases vai Nulles enerģijas raksturlielumiem.

Valsts un pašvaldības Latvijā apsaimnieko daudz ēku un veic būtiskas investīcijas savos īpašumos. Pašvaldību plānošanas un attīstības departamentu darbinieku apmācība par zema enerģijas patēriņa ēku pamatprincipiem vispirms ļaus izveidot skaidri un viegli pārbaudāmus tehniskās kontroles kritērijus. Tas veicinās arhitektu un inženieru kvalifikācijas celšanu un uzlabos būvniecības kvalitātes kontroli.

Ēku pasūtītājiem un projektētajiem ir augsta motivācija, taču nepieciešams vairāk zināšanu veiksmīgai zema enerģijas patēriņa un pasīvo ēku projektu realizācijai. Plānošanas reģionu un būvvalžu aktīvāka iesaistīšana plānošanā un apmācībās veicinās vieglāku piekļuvi zināšanām, un rezultātā – mazāku enerģijas patēriņu pašvaldību un privātās ēkās jau tuvāko gadu laikā!


Ventspils dome, rekonstrukcija - 2012. gads, arhitekts: Ervīns Krauklis, foto: Ansis Starks

Rezultāti:
— Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkurei: 12 kWh/(m2a)
— n50 testa rezultāts: 0.34 1/h
— Ventilācijas sistēmas efektivitāte: >75%

Būvuzņēmējiem

Pareizi un racionāli uzbūvētas ēkas nemaksās vairāk, bet kalpos ilgāk un drošāk. Projekta vadības grupai jābūt atbildīgai par to, lai projekta laika grafiks būtu atbilstošs enerģiju taupošai būvniecībai un kvalitātes pārbaudēm. Atsevišķas apmācības nepieciešamas projektu vadītājiem un būvdarbu vadītājiem, kuri ir atbildīgi par darbu kvalitāti būvlaukumā un citu darbu veicēju pārraudzību.

Pašā būvniecības sākumā darbu plānā jāparedz savlaicīgi veikts blīvuma tests, ventilācijas iekārtu palaišana un pārbaude un citi enerģijas taupīšanai būtiski pasākumi.

Īss darbību saraksts nepieciešamās kvalitātes nodrošināšanai:
— Apmācības darbu vadītājiem un strādniekiem
— Būvmateriālu izvēle un iepirkšana
— Būvlaukuma vadība un būvdetaļu kvalitātes kontrole
— Izvairīšanās no termiskajiem tiltiem, ko rada nekvalitatīvi būvdarbi
— Pārbaudes siltumizolācijas slāņa vienmērībai un termisko tiltu izslēgšanai
— Ēkas norobežojošo konstrukciju blīvuma pārbaude
— Ventilācijas sistēmas blīvuma un citu parametru pārbaude

Rezultātā tiks iegūta kvalitatīvi uzbūvēta un enerģiju taupoša ēka, apmierināts klients un laba reklāma turpmākiem darbiem.


Ambulatorās veselības aprūpes centrs - Kurzemes reģionālās Ventspils poliklīnika -  jaunbūve 2012. gads, arhitekte: Andra Bula, foto: Ainārs Meiers


Rezultāti:
— Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkurei:25 kWh/(m2a)
— n50 testa rezultāts: 0.39 1/h
— Ventilācijas sistēmas efektivitāte: 85%


Ēku enerģijas klases

Latvijā ēku enerģijas klasifikācija izveidota pavisam nesen - 2013. gadā. No 2014. gada katrai ēkai, kas uzbūvēta, rekonstruēta vai mainījusi īpašnieku, jānodrošina ēkas enerģijas sertifikāts, kurā jānorāda ēkas enerģijas klase.

Ēku klasifikācija ļauj salīdzināt ēkas, līdzīgi kā sadzīves iekārtas, pēc to marķējuma. Šādu klasifikāciju ir viegli saprast ēkas īpašniekam vai īrniekam un salīdzināt ar citām ēkām pat tad, ja rēķināt kilovatstundas liekas sarežģīti.

Cik litrus degvielas patērē Tava automašīna, nobraucot 100 km? 5, 7 vai 10 litrus? Šādas zināšanas ir katram auto īpašniekam, jo tas ļauj plānot gan auto iegādi, gan tā ekspluatāciju.

Cik daudz kurināmā vai siltumenerģijas patērē Tava māja gadā? To var uzzināt, aprēķinot ēkas enerģijas patēriņu.

Ērgļu profesionālās vidusskolas dienesta viesnīca

1972. gadā celtā kopmītne bija tipiska padomju laika ēka.  Renovācijas rezultātā ēkas siltumpatēriņš apkurei ir samazināts 15 reizes – no 154 kWh/m2 gadā pie 18°C telpās līdz 10 kWh/m2 gadā pie 20°C telpās. Izmantotie risinājumi renovācijai ar pasīvo ēku elementiem:

— No termiskajiem tiltiem brīvas konstrukcijas
— Ēkas hermetizācija
— Jauni trīsstiklu pakešu logi
— Ventilācija ar siltuma atgūšanu
— Maģistrālās ventilācijas caurules 70 cm biezā bēniņu siltumizolācijā
— Ventilācijas cauruļvadi izbūvēti arī 40 cm biezā ārsienas izolācijā


Ērgļu arodvidusskolas dienesta viesnīca, rekonstrukcija - 2012. gads, arhitekts: Ervīns Krauklis, foto: Ansis Starks

 Rezultāti:

— Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkurei: 10 kWh/(m2a)
— n50 testa rezultāts: 0.58 1/h
— Ventilācijas sistēmas efektivitāte: 81%
— Būvizmaksas 240 EUR/m2 iesk. PVN

Mūžizglītības programma un CEPH AT: LV, EST

Biežāk lietotie jēdzieni un tulkojumi

Pasīvā ēka (Passive house) ir būvniecības standarts, kurš vienlaicīgi atbilst visaugstākajām enerģijas taupīšanas, komforta, pieejamu izmaksu, un ekoloģiskajām prasībām.
Pasīvā ēka nav zīmola nosaukums, bet jebkuram pieejama un praksē pārbaudīta būvniecības koncepcija. Tā paredz, ka ēkas termālais komforts (ISO 7730) tiek sasniegts vienīgi ar svaigā ventilācijas gaisa sildīšanu vai dzesēšanu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu pietiekamu iekštelpu gaisa kvalitāti, bez papildu gaisa recirkulācijas (dabīgās vēdināšanas) palīdzības.

Tehniskie dati:
-  Īpatnējais siltuma enerģijas patēriņš nepārsniedz 15 kWh/m² gadā, apkurei vai dzesēšanai;
-  Apkures /vai dzesēšanas jauda nepārsniedz 10 W/m2;
-  Primārās enerģijas patēriņš nepārsniedz 120 kWh/m² gadā;
-  Pasīvās ēka ir hermētiska, gaiscaurlaidība nepārsniedz n50 = 0.6/h pie 50 Pa spiediena starpības.

Konstrukcijas un inženiertīkli*:
-  Ēkas norobežojošās konstrukcijas (sienas, jumts, grīdas uz grunts) raksturo zems siltuma caurlaidības koeficients, U-vērtība <0,15 W/m2K;
-   Logi atbilst Pasīvās ēkas logu standartam, ar trīsslāņu stikla paketi, un U-vērtību <0,8 W/ m2K; un g-vērtību >0.5 (saules radiācijas caurlaidības koeficients stiklam, izteikts procentos);
-  Norobežojošās konstrukcijas ir projektētas un izbūvētas bez termiskajiem tiltiem;
-  Ventilācijas rekuperācijas sistēmas ar augstu siltuma  atgūšanas efektivitāti , >75% sertificētām Pasīvo ēku iekārtām, > 85% citām ventilācijas iekārtām;
- Ēkas apgaismojums un sadzīves iekārtas ir ar ļoti zemu enerģijas patēriņu (piem., A, A+, vai A++ klases iekārtas);
* - standartam doti Centrālās Eiropas parametri, Latvijai jāpiemēro aprēķina dati saskaņā ar Pasīvo ēku plānošanas programmu.

Pasīvās ēkas sertifikāts (Certified Passive House)
Pasīvās ēkas sertificē Pasīvo ēku institūts (PHI, Passivhaus Dienstleitung GmbH), vai citas organizācijas, kuras apstiprina Pasīvo ēku institūts. Galvenie sertifikācijas kritēriji ir:
-   Īpatnējais siltuma enerģijas patēriņš nepārsniedz 15 kWh/m² gadā, apkurei vai dzesēšanai;
-   Apkures /dzesēšanas jauda nepārsniedz 10W/m2;
-   Pie 50 Pa spiedienu starpības ēkas gaisa caurlaidība nepārsniedz n50 = 0.6/h;
-   Primārās enerģijas patēriņš nepārsniedz 120 kWh/m² gadā. 

Pasīvās ēkas būvelementi (Passive House suitable components)
Pasīvas ēkas būvniecībā nepieciešami augstas kvalitātes būvelementi: logu rāmji bez termiskajiem tiltiem; stiklojums ar augstu saules radiācijas caurlaidību; ventilācijas iekārtas ar augstu siltuma atgūšanas efektivitāti, būvdetaļu savienojuma mezgli bez termiskajiem tiltiem, kompakti siltumūkņi, un citi būvelementi. Ražotāju sniegtā informācija bieži vien ir nepilnīga.
Pasīvo ēku institūts Darmštatē (www.passiv.de ) ir neatkarīga organizācija, kas pēc vienotiem kritērijiem pārbauda un ar sertifikātu apliecina produktu atbilstību pielietošanai Pasīvo ēku būvniecībā.

 Rekonstrukcija ar Pasīvās mājas elementiem (Refurbishments with Passive House components)

Vispārējās prasības. Noteiktā aprēķina metode ir Pasīvo ēku plānošanas programma (PHPP), tiecoties uz pēc iespējas lielāku enerģijas ietaupījumu visos tehniskajos risinājumos, ieskaitot nākotnes ekonomiskos ieguvumus. Patlaban izstrādātā aprēķinu metodika ir piemērota Centrālās Eiropas aukstajiem un mērenajiem klimatiem.
Īpatnējais siltuma enerģijas patēriņš (QH) nepārsniedz 25 kWh/m² gadā, , vai saskaņā ar EnerPHit standartu (www.passiv.de)
Primārās enerģijas patēriņa aprēķins: PE≤120 kWh/m²gadā + ((QH - 15 kWh/(m² gadā))*1.2).
Īpaši jāpievērš uzmanība jāpievērš konstrukciju aizsardzībai no mitruma, pēc siltumizolācijas izbūves darbiem. Ēka ir hermētiska, tās gaisa caurlaidība nepārsniedz n50 = 1.0 1/h pie 50 Pa spiediena starpības, taču uzstādot par mērķi n50 = 0.6 1/h. Logiem jāatbilst Pasīvās ēkas logu standartam, ar trīsslāņu stikla paketi, un U-vērtību <0,8 W/ m2K; un g-vērtību ≥0.5 (saules radiācijas caurlaidības koeficients stiklam). Ja specifisku rekonstrukcijas nosacījumu dēļ šādus logus nevar uzstādīt, siltuma zudumi no logiem jākompensē ar sildķermeņiem.

PHPP - Pasīvo ēku plānošanas programma (Passive House Planning Package)

Apkurināmo telpu kopējā platība (Treated floor area – TFA)

Ēkas īpatnējais siltumenerģijas patēriņš (Specific space heat demand)

Ēkas īpatnējais Primārās enerģijas patēriņš (Specific primary energy demand)

Ēkas norobežojošo konstrukciju hermētiskums jeb gaisnecaurlaidiba (Airtightness of building envelope)

Hermētiska jeb gaisnecaurlaidīga konstrukcija (Airtight construction)

Ēkas hermētiskuma jeb gaisnecaurlaidības tests, saukts arī par spiediena testu (Airtightness or Blower door test)

Ēkas norobežojošās konstrukcijas (Building envelope or thermal envelope) 

Termiskais tilts, arī aukstuma tiltiņš (Thermal bridge)

Konstrukcijas bez termiskajiem tiltiem (Thermal bridge free design)

U – vērtība: siltuma caurlaidības koeficients  [W/m2K] (heat transfer coefficient)

R- vērtība: konstrukcijas siltuma pretestības mērvienība [m2K/ W] (Thermal resistance)

Λ vērtība: materiāla siltumvadītspējas koeficienets [W/m*K] (Thermal conductivity)

Ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, jeb siltuma atgūšanu (Recuperation ventilation system)

Saules kolektori karstā ūdens sagatavošanai (Solar collectors for hot water)

Fotoelementii jeb saules baterijas (Photovoltaics, PV)

Kompaktais situmsūknis (compact heat pump unit)  Pasīvā ēkā kompaktais siltumsūknis apvieno apkures, ventilācijas un karstā ūdens sagatavošanas funkcijas.

Iekštelpu gaisa kvalitāte (Indoor air quality)

Iekštelpu termālais komforts (Indoor thermal comfort) ir jēdziens, kas apzīmē tādu komforta līmeni, kurā iekšējo virsmu (sienu, grīdas, griestu, logu) temperatūra neatšķiras no telpas temperatūras vairāk kā par 3 kelviniem (grādiem), nerada caurvēja un vilkmes sajūtu iemītniekiem. Šāds komforta līmenis īstenojams ar kvalitatīvu siltumizolāciju un Pasīvās ēkas logiem, nodrošinot ļoti zemu konstrukciju siltumcaurlaidību.

Termogrāfijas tests (Thermography): ar infrasarkano staru kameras palīdzību atspoguļo ēkas termālo situāciju. Ar termogrāfiskās pārbaudes palīdzību iespējams noteikt siltuma un mitruma izolācijas defektus vai potenciālas problēmas gan ēkām būvniecības stadijā, gan esošām ēkām.

Primary Energy - Primārā enerģija  (PE) ir enerģija no dabas resursiem, kas nekādā veida nav bijusi pakļauta pārstrādei. Tās avoti var būt atjaunojami (saule, vējš, biomasa), vai neatjaunojami  (jēlnafta, dabasgāze, ogles).

End Energy - Gala (piegādātā) enerģija (GE) ir enerģija, ko saņem patērētājs pēc pārveidošanas: degviela, attīrītas ogles, attīrīta dabasgāze, elektrība. Aprēķinā ir ietvertas emisijas, ko rada enerģijas izejvielu pārstrāde, un transportēšana līdz piegādātājam.

Net Energy - Neto (faktiski patērētā) enerģija  (NE) ir enerģija, ko faktiski patērētājs izmanto, ņemot vērā iekārtu lietderības koeficientus un zudumus.

Termins Nulles enerģijas ēka (Zero Energy Building) attiecināms uz ēkas Neto (faktiski patērētās) enerģijas balansu pret atjaunojamiem enerģijas resursiem (AER), neiekļaujot būvmateriālu ieguvē, ražošanā uz transportā ietverto enerģiju.

NE – AER ≤ 0

Termins Nulles emisiju ēka (Zero Emission Building) attiecināms uz ēkām, kuru analīzē ņemta vērā gan būvmateriālu ieguvē, ražošanā uz transportā ietvertās enerģijas emisijas, gan primārās enerģijas faktors. 

(PE + BE + TE) -  AER ≤ 0                                                                     

Iekļautā enerģija (Embedded energy) ir enerģijas daudzums, kas ietverts produktā vai materiālā, visā tā dzīves ciklā: enerģija, kas izlietota iegūstot izejvielas, ražojot, transportējot, ekspluatējot un pārstrādājot produktu); parasti izteikta ar globālās sasilšanas koeficientu (GWP – global warming potential) kā izlietotās enerģijas daudzums, ekvivalents CO2 uz 1 kg produkta [kg CO2 eq.]. 

Skatīt vairāk:  http://passipedia.passiv.de/passipedia_en/passipedia_a-z